ITHF apstiprināti galda hokeja noteikumi.
1.
Spēlētāji rīkosies atbilstoši sekojošam
Spēlētāja uzvedības kodeksam.Visi
spēlētāji vienmēr izturas taisnīgi un sportiski. Galda
hokejs ir sporta veids, ko spēlē ar izpratni par taisnīgumu,
ētiku un cieņu.
1.1. Noteikumu oficiālā valoda ir angļu. Ja ir
atšķirība starp tulkoto versiju un angļu valodas versiju, tad
prioritāri ir tas, kas rakstīts angļu valodas noteikumu
versijā.
2.
Laukuma modelis un sagatavošana.
2.1. Jālieto Stiga spēles laukums.
2.2. Vārtu bedrei jābūt izgrieztai.
2.3. Laukumam jābūt piestiprinātam pie galda.
2.4. Laukuma virsmas slīdamība jāsaglabā tāda pati
kā rūpnīcā ražotā.
2.5. Spēlētājam ir atļauts pretinieka vārtos ievietot
ripas deflektoru **. Šādā
gadījumā šim spēlētājam ir jābūt otram
tādam pašam deflektoram un ir jādod iespēja savam pretiniekam to
ievietot pretējos vārtos.
3.
Spēlētāju figūriņas.
3.1. Jālieto Stiga Play-Off versijas spēlētāju
figūriņas (visām figūriņām nūjas ir uz vienu
pusi).
3.2. ITHF var atļaut lietot savādākas Stiga
spēlētāju figūriņas, ja organizatoriem ir pamatots
iemesls.
4.
Spēles.
4.1. Spēles ilgums ir piecas minūtes.
4.2. Laiks netiek apturēts, ja ripa ir ārpus spēles laukuma.
4.3. Visām spēlēm jālieto audio (skaņas) taimers.
4.4. Skaidram un nepārprotamam skaņas signālam
jāpaziņo par, ka tuvojas spēles sākums. Šim signālam
(mūzikai vai skaņas brīdinājumam) jāskan
trīsdesmit līdz piecpadsmit sekundes pirms katras spēles
sākuma. Audio taimerim jāsignalizē noteikti laika
intervāli- vai nu trešdaļas vai minūtes, ar
nepārprotamām skaņām, kā arī mūzikai
jāmēra spēles pēdējās 30 sekundes. Spēle
beidzas ar nepārprotamu beigu signālu.
4.5. Ja spēle ir jāatsāk no sākuma (piem., taimera
darbības traucējums), tad abi spēlētāji patur pirms
spēles pārtraukšanas gūtos vārtus.
4.6. Ja spēlētājs nav galda priekšā un gatavs
spēlēt 30 sekundes pēc spēles sākuma, viņš
automātiski zaudē šo spēli ar rezultātu, kāds noteikts
sacensību reglamentā.
4.7. Ja spēlētājs neturpina iesāktu spēli, lai
arī pretinieks to pieprasa, viņš automātiski zaudē visus
šajā spēlē gūtos vārtus, bet pretinieks var
pieskaitīt saviem gūtajiem vārtiem papildus 5 vārtus.
4.8. Izslēgšanas (Play-Off) spēļu laikā, ja pēc 5
minūtēm ir neizšķirts, tiek noteikts papildlaiks. Papildlaiks
sākas ar jaunu iemetienu. Uzvarētājs ir tas, kurš gūst
pirmos vārtus („pēkšņā nāve”).
5.
Iemetieni.
5.1. Visas spēles sākas ar laukuma centrā novietotu ripu.
Spēle sākās ar atklāšanas signālu. Ja kāds
spēlētājs izspēlē ripu pirms signāla,
jāizdara iemetiens.
5.2. Iemetieni tiek izdarīti iemetot ripu laukuma centrā.
5.3. Lai varētu izdarīt iemetienu, centra uzbrucējiem un
kreisajiem aizsargiem jāatrodas savā laukuma pusē no
sarkanās līnijas un ārpus centrālā apļa un tie
nedrīkst pieskarties ripai līdz brīdim, kad tā skar
laukumu.
5.4. Ripa uzskatāmi jāpalaiž vaļā apmēram 5 cm virs
figūriņām, turot roku nekustīgi. Ripas plakanajai pusei
jābūt vērstai uz leju.
5.5. Pirms palaist vaļā ripu jāpārliecinās, ka
pretinieks ir sagatavojies. Ja iemetiens ir izpildīts nepareizi,
pretiniekam ir tiesības pieprasīt atkārtotu iemetienu vai
arī jauno iemetienu izpildīt pašam. Ja izslēgšanas
spēļu laikā spēlētājs izdara daudz
kļūdainu iemetienu, pretiniekam it tiesības pieprasīt, lai
iemetienus izpilda neitrāla persona.
5.6. Ja vārti tiek gūti pirms ir pagājušas 3 sekundes pēc
iemetiena, tie netiek skaitīti. Šis likums ir spēka arī, ja
iemetienu veic neitrāla persona.
5.7. Lai pēc iemetiena vārti tiktu ieskaitīti,
jāpiepildās vismaz vienam no šiem nosacījumiem: a) ripa
pieskaras apmalei; b) ripa pieskaras kādai citai figūrai,
izņemot uzbrūkošo centru un aizsargājošos vārtsargu, vismaz
3 sekundes pēc iemetiena; c) tiek izdarīta apzināta piespēle
uz centru. Ja ir šaubas par apzinātu piespēli,
spēlētājs, kurš aizsargājas (vai tiesnesis, kas vēro
spēli) var izlemt vai tiek atļauts gūt tiešus vārtus. Ja
tiek izlemts, ka nav atļauts gūt tiešus vārtus ar centru, tad
jāpiepildās a) vai b) nosacījumiem.
5.8. Ja izslēgšanas spēļu laikā nepieciešams
„pēkšņās nāves” pagarinājums, spēlētāji
var prasīt neitrālai personai izpildīt iemetienu un viņi
var vienoties izpildīt sekojošu iemetiena izvēles veidu:
neitrāla persona novieto ripu laukuma centrā, lūdz paziņot
katram spēlētājam „Gatavs” (Ready) un tad neitrālā
persona saka „Aiziet” (Go).
6.
Vārtu gūšana.
6.1. Ripai ir jāpaliek vārtos, lai vārti tiktu ieskaitīti.
Ja ripa izlec no vārtiem, vārti netiek ieskaitīti un spēle
turpinās bez pārtraukuma.
6.2. Ripa ir jāizņem no ripu uztvērēja (ja tāds ir)
pirms nākamā iemetiena.
6.3. Vārti, kas gūti piespiežot nekustīgu ripu pie
uzbrūkošā spēlētāja vārtiem netiek ieskaitīti,
izņemot, ja ceļā uz vārtiem ripa pieskaras apmalei vai
citam spēlētājam (neskaitot pretinieka vārtsargu). Šis
noteikums ir spēkā arī tad, ja nekustīga ripa nepieskaras
vārtiem pirms piespiešanas kustības sākuma.
6.4. Nav atļauts stabilizēt ripu un pa tiešo gūt vārtus,
lietojot figūriņas ķermeni, nevis nūju. Tomēr ir
atļauts gūt vārtus ar figūriņas labo kāju, ja to
lieto kā nūju (t.i. pagriežot figūriņu). Vārti, kas
gūti ar figūriņas ķermeni skaitās, ja ripa
kļūst nekustīga, neizmantojot vārtus guvušo figūriņu.
6.5. Vārti, kas gūti skanot beigu signālam, netiek
skaitīti.
6.6. Ja vārtu gūšanas brīdī salūzt kāda
spēlētāja figūriņa vai vārtsargs, vārti tiek
skaitīti.
6.7. Vārti, kas gūti kustinot visu laukumu, netiek skaitīti.
7.
Vārtu laukuma likums.
7.1. Ja nekustīga ripa atrodas uz vārtu līnijas un nepieskaras
vārtsargam, tad spēlētājs, kurš aizsargājas, var saukt
„Bloks” (Block) un izdarīt jaunu iemetienu.
7.2. Ja ripa pilnībā atrodas vārtu laukumā, bet neskar
vārtu līniju, spēlētājam ir jāturpina spēle.
8.
Ripas kontroles likums.
8.1. Nav atļauts kontrolēt ripu, neizdarot skaidri redzamu
mēģinājumu gūt vārtus. Tas tiek uzskatīts par
pasīvu spēli.
8.2. Kad redzamas pasīvas spēles pazīmes,
pretspēlētājs var dot brīdinājuma signālu, sakot
„pasīva spēle” (passive play). 3 sekundēs pēc pasīvas
spēles brīdinājuma, spēlētājam, kurš
kontrolē ripu ir jāizdara metiens pa vārtiem vai
jāpiespēlē centra uzbrucējam, pretējā gadījumā
pretinieks veic iemetienu. Šajā situācijā ir atļauts
izdarīt piespēles pirms metiena pa vārtiem vai piespēles uz
centru, ja tas notiek 3 sekunžu ietvaros, kopš brīdinājuma
izteikšanas.
8.3. Ja ripu kontrolē viena un tā pati figūriņa, neizdarot
piespēles vai metienus, pretinieks brīdinājumu var izteikt, ja
ir pagājušas 5 sekundes, kopš figūriņa ieguvusi ripas kontroli.
8.4. Ja nesaskaņas sakarā ar pasīvu spēli notiek starp
diviem izslēgšanas spēļu spēlētājiem vai, ja
vairāki spēlētāji jebkādā turnīra
spēļu kārtā apsūdz kādu spēlētāju
pasīvā spēlē, neitrāla persona, kurai piekrīt abi
spēlētāji (tiesnesis) var tikt piesaukta, lai vērotu
sekojošo spēli (spēles). Ja spēlei ir piesaukts tiesnesis,
spēlētāji paši nedod brīdinājuma signālus, un
iemetiens sakarā ar pasīvu spēli jāizdara tiesnesim.
8.5. Ja spēlētājs sacensību laikā atkārtoti
ignorē šos noteikumus par pasīvu spēli, sacensību tiesneši
var noteikt attiecīgo spēļu pārspēles tiesnešu
uzraudzībā. Ja iespaidoto spēļu skaits ir liels
(liekāks par 3), tad turnīra tiesneši var pieņemt lēmumu,
ka šis spēlētājs automātiski zaudē visas šīs
spēles ar rezultātu kāds ir noteikts turnīra
reglamentā.
9.
Iejaukšanās.
9.1. Spēlētājs savas figūriņas var piespiest uz leju
tikai tad, ja viņam ir pilnīga ripas kontrole.
9.2. Ja spēlētājs gūst vārtus kamēr pretinieks
piespiež savu spēlētāju figūriņas, vārti skaitās.
9.3. Ja spēlētājs pamana, ka kāda no pretinieka
figūriņām ir pacēlusies uz augšu, viņš var
pārtraukt spēli un prasīt pretiniekam piespiest
figūriņu uz leju un pretiniekam tas ir jādara.
Spēlētājs var turpināt spēli tad, kad pretinieks ir
tam gatavs.
9.4. Ja spēlētājs piespēlē ripu citai savai
figūriņai laikā, kad viņš piespiež figūriņas,
jāizpilda iemetiens.
9.5. Rupja spēle, kas izraisa spēles galda kratīšanu un ripas
kustību ir aizliegta.
9.6. Ja spēles laukuma kratīšanas rezultātā
spēlētāja figūriņa zaudē kontroli pār ripu,
ripa ir jāatgriež pie šīs figūriņas.
9.7. Spēles laikā spēlētāji nedrīkst novietot
savas rokas spēles laukuma virsmas (ledus) tuvumā jebkādā
veidā, kas var traucēt spēli. Ja spēles laikā
spēlētāja roka pieskaras kustībā esošai ripai,
pretinieks var izvēlēties novietot ripu tur, kur tā
visticamāk būtu nonākusi (vārtos vai pie kāda no
spēlētājiem) vai pieprasīt iemetienu, ko pats arī
izpilda. Ja nav skaidrība, kur ripa nonāktu, lēmums tiek
pieņemts pretinieka labā.
10.
Traucējumi.
10.1. Ja atgadās kāda neparedzēta situācija (piem.,
salauzts vadības mehānisms, stienis vai laukums, izbīdīti
vārti, nodziest gaisma, uz laukuma ir vairākas ripas vai
kāds/kaut kas traucē kādu no pretiniekiem), spēle ir
nekavējoties jāaptur. Ja spēles laikā rodas
traucējums, kas ir acīmredzams tikai vienam no
spēlētājiem (nokritusi gumija no stieņa, vārti nav
savā vietā, saliekts stienis, spēles laukuma atbalsts
nobīdījies), spēlētājam jāaptur spēle sakot
„STOP”, citādāk vārti, kas gūti šajā laikā tiks
skaitīti. Spēle turpinās, kad abi spēlētāji tam
ir gatavi.
10.2. Ja spēle ir pārtraukta un ir zaudēts ievērojams
laiks, tad šo laiku pievieno atlikušajam laikam un spēle turpinās.
10.3. Vārti, kas gūti apturētas spēles laikā
neskaitās.
10.4. Ja pirms spēles apturēšanas ripas kontrole nepārprotami
bija kādam no spēlētājiem, spēle turpinās
novietojot ripu, kur tā bija, savādāk tiek izpildīts jauns
iemetiens.
** - Deflektors - ierīce, ko ievieto vārtos, lai
mazinātu ripas izlekšanu no vārtiem. LGHF rīkotajos
turnīros deflektori tiek uzstādīti visiem laukumiem.